Labdien šajā burvīgajā, saulainajā dienā!
Es ar patiesu prieku stādos Jums priekšā un ticu, ka mums izdosies jaukas sarunas. Man patīk domāt, daru to vienmēr un visur. Nemāku atslēgt prātu ( kā mums to dažkārt iesaka viedie ļaudis), esmu no domātāju cilts. Tieši tāpēc man vienmēr ir ko teikt. Pamatā manu prātu aizņem domas par dzīvi, sadzīvi, mīlestību tās visdažādākajās izpausmēs, bērniem utt.
Šodien gribu parunāt par attiecībām. Konkrēti par attiecībām jeb par attieksmi pret sevi. Kā jau mums visām ir zināms, kāda attieksme pret sevi ir pašai, tādu attieksmi saņemam arī no līdzcilvēkiem, vai ne?
Tieši tāpēc gribu atgādināt, ka sevi ir jāmīl, pie kam - ļoti, ļoti jāmīl. Par sevi ir jārūpējās, ļoti, ļoti.
Varbūt Tu zini to stāstiņu par lapsu un viņas bērniņiem. Ja nu gadījumā nezini, es izstāstīšu.
Dzīvoja reiz lapsa, viņai bija mazi lapsēni, kurus viņa ļoti mīlēja. Lapsa un viņas mazie lapsēni jau vairākas dienas nebija neko ēduši. Lapsa devās medībās un viņai izdevās nomedīt zaķi. Tad nu lapsa priecīga skrēja cik spēka pie saviem mazuļiem, lai tos pabarotu. Jautājums ir kāds: vai lapsa pati paēda? Kā Tu domā? Vai viņa tomēr visu medījumu atdeva saviem izsalkušajiem mazuļiem? Bieži vien mēs uzreiz kliedzam: protams, ka bērniem, visu bērniem. Un tad seko jautājums: vai Tev pašai nav jāēd? Cik ilgi Tu izturēsi bez ēdiena? Cik ilgi Tu spēsi rūpēties par saviem mazuļiem, ja būsi izsalkusi? Tieši tāpēc ir šis stāsts par gudro lapsu: viņa apēda gabalu no medījuma un pārējo aiznesa saviem mazajiem lapsēniem. Kāds ir secinājums: lapsa bija paēdusi, tātad spējīga arī turpmāk medīt un rūpēties par mazajiem un arī bērniņi nebija palikuši badā. Kādēļ lapsa no sākuma parūpējās par sevi? Tieši tādēļ, lai arī turpmāk spētu gādāt par saviem lapsēniem, lai arī tupmāk varētu skriet, medīt un barot savus bērnus. Kas būtu, ja viņa izvēlētos visu atdot bērniem? Jā, mazie ļoti labi paēstu, un kas notiktu tālāk? Pēc neilga laika visi nomirtu, jo lapsa vairs nespētu sagādāt pārtiku. Kur ir šīs dzīves pasakas "sāls" ? Mums ir jārūpējās par sevi, lai mēs spētu rūpēties par saviem mīļajiem. Mums vispirms jādomā par sevi, jāatrod savi laimes mirkļi, savi labie brīži, savi labsajūtas momenti....mūsu tuvinieki to jutīs, saredzēs un zinās, ka mēs esam īpašas, mīlestības vērtas, cienīgas.
Mīlēsim sevi!!!
Ko Tu šodien paveici savā labā? Vai paspēji sevi uzmundrināt, pateikt sev labus vārdus, pasmaidīt sev spogulī, uzslavēt sevi par to, ka Tu esi Tu - vislabākā, visskaistākā, vismīļākā....vis vis vis:)
Lai mīlestības piepildīta Tev šī diena!
